Līdz ar jaunās Eiropas pūļa finansējuma regulas (ECFR) ieviešanu, mēs tikāmies ar uzņēmuma COO Mihkel Stamm, lai pārrunātu tās mērķi, kā tā radās un kāda ir tās ietekme uz tādām platformām kā Estateguru, kā arī mūsu investoru un aizņēmēju kopienām. Estateguru kā uzņēmums ar nepacietību gaidījis šīs regulas ieviešanu, jo tā nodrošinās vienotu pieeju visā Eiropā un ļaus mums piedāvāt savus pakalpojumus vēl vairāk valstīs un ātrāk nekā jebkad iepriekš.
Pastāstiet par to, kā radās nepieciešamība pēc šāda regulējuma?
Pats kolektīvās jeb pūļa finansēšanas veids ir pazīstams jau ilgu laiku, desmit vai pat vairāk gadus. Ja aplūkojam tās pirmsākumus, redzam, ka lielākā daļa platformu radās pēc pēdējās finanšu krīzes 2007. un 2008. gadā.
Agrāk jūs vienkārši varējāt doties uz banku, veikt noguldījumu un banka jūsu naudu aizdeva vai nu patēriņa kredītiem, vai nekustamā īpašuma attīstībai. No šiem ieguldījumiem gūtos procentus banka paturēja sev kā peļņu vai kā veikto darbību izmaksas. Ja kāda finansiāla vai cita iemesla dēļ nevarējāt saņemt aizdevumu bankā, jūs varējāt vērsties pie kādas turīgas personas un aizņemties naudu bez starpniekiem.
Tieši tāpēc pēc krīzes “Fintech” kļuva par aktuālu tēmu ar sekojošo domu gaitu: nozares būtība ir, bet mēģināsim dažas lietas darīt labāk. Padarīsim to plašāk mērogojamu un lietotājam draudzīgāku; apzināsim tradicionālās kreditēšanas trūkumus un redzēsim, vai varam tos uzlabot. Vai mēs varam nodrošināt labāku lietotāja pieredzi ar modernām lietotnēm un lētākām maksājumu platformām? Un bija arī tādi uzņēmēji, kas jautāja: kas notiktu, ja mēs piesaistītu 1000 cilvēkus, kuriem katram ir simts eiro, lai aizdotu kopā, vienā platformā un apvienotu viņu līdzekļus investīciju veikšanai.
Un šāds modelis patiešām darbojas labi, jo ļauj investoriem tieši piekļūt saviem ienākumiem. Lai gan klients šādi uzņemas arī risku, atdeve ir daudz lielāka, jo pāris procentu bankas depozīta atdeves vietā iespējams saņemt ievērojamu peļņu – 10, pat 11 procentus gadā. Šī nozare vispirms kļuva populāra ASV, pēc tam arī Apvienotajā Karalistē, bet viens no Eiropas reģioniem, kur tā darbojās īpaši labi, bija (un joprojām ir) Baltijas valstis. Piemēram, Igaunija šodien, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir viena no vadošajām pūļa finansējuma valstīm Eiropā.
Problēma bija tā, ka, līdz ar nozares attīstību, tiesiskais regulējums nesekoja tik ātri. Pēc pēdējās krīzes regulējošās iestādes joprojām centās panākt, lai bankas uzvestos pareizi. Taču pūļa finansējums tik strauji kļuva populārs, ka drīz vien Apvienotā Karaliste un dažas citas valstis publicēja savus noteikumus, kuru mērķis bija aizsargāt privātos ieguldītājus.
Kas bija galvenie iemesli, kas pamudināja regulatorus rīkoties?
Es domāju, ka tas bija proaktīvs lēmums. Regulatori uzskatīja, ka ir pienācis laiks šo nozari regulēt, nevis gaidīt, kamēr tā kļūs pārāk liela un to nebūs iespējams kontrolēt. Tad tas kļuva par aktuālu tematu arī Eiropā, un tika domāts, ka pie viena kopēja tirgus, uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai viegli paplašināt savu darbību starp dažādām valstīm, tātad, ja jūs saņemat bankas licenci, jūs varat to brīvi izmantot Eiropā, līdzīgi kā pasi. Tika uzsākts darbs pie Eiropas mēroga pūļa finansējuma licences, kas ļautu uzņēmumiem vienkārši izsniegt uzņēmējdarbības pasi visā Eiropā, bet jautājuma sarežģītības un jurisdikciju dažādības dēļ šis process aizņēma diezgan ilgu laiku.
Cik ilgs laiks ir pagājis, kopš uzsākts darbs pie regulējuma?
Tas bija ļoti ilgs process, pat ilgāks, nekā bija paredzēts, ņemot vērā pandēmijas situāciju, bet beidzot 2020. gadā ECFR tika pieņemts, un 2021. gada 11. novembrī regula tika piemērota visā Eiropas Savienībā, savukārt esošajiem tirgus dalībniekiem tika dots gads, lai pieteiktos licenču saņemšanai savās darbības valstīs. Tagad mums kā uzņēmumam ir izvēle – vai nu kļūstam regulēti kā pūļa finansējuma pakalpojumu sniedzēji, vai arī mēģinām atrast citu licenci, bet, ja vēlamies īstenot šo uzņēmējdarbības modeli, to nevar darīt, ja uzņēmums nav regulēts.
Pašlaik uzņēmums var darboties vienā valstī, bet, ja vēlas paplašināt savu darbību visas Eiropas mērogā, vispirms ir jāpārliecinās, ka tas atbilst noteiktajām prasībām katrā Eiropas valstī. Saskaņā ar ECFR Eiropas mēroga darbības ir vienkāršotas. Tātad, ja esat, piemēram, Somijas uzņēmums un vēlaties veikt uzņēmējdarbību Vācijā, Francijā vai jebkur citur, tagad varat to darīt, ja jums ir pūļa finansējuma licence, jo jūs varat informēt savu regulatoru, ka vēlaties darboties attiecīgajā valstī, un tas paziņos šīs valsts regulatoriem, ka Somijas regulētais uzņēmums sāks sniegt pakalpojumus to jurisdikcijā. Tātad būtība ir tāda, ka ir vienots tirgus un vienkāršāki procesi darbībai dažādās valstīs.
Vēl viens regulējuma nepieciešamības iemesls ir nodrošināt lielāku aizsardzību, jo īpaši tiem, kuri līdz šim bija neaizsargāti, un tas nozīmē ieguldītājus vai privātos lietotājus, kas nav tipiskas finanšu struktūras. Eiropas regulatori dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka krāpnieciski uzņēmumi nevar apzagt privātos klientus un pēc tam pārcelties uz nākamo valsti, lai atkārtotu krāpniecisko shēmu. Tās mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību un tirgus attīstību, nodrošināt aizsardzību un, visbeidzot, nodrošināt arī skaidrību un vienotu izpratni visiem nozares dalībniekiem.
Kolektīvā finansēšana ir ļoti specifisks regulēts pakalpojums, tāpēc jūs varat sākt kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs un pēc tam pāriet nākamajā līmenī, piemēram, iegūstot licenci ieguldījumu konsultāciju sniegšanai vai citu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai, ja vēlaties pieņemt noguldījumus, jums būtu nepieciešama bankas licence. Tātad ir dažādi līmeņi, ko varat izvēlēties kā uzņēmums, un atkarībā no tā, ko vēlaties darīt, jums jāzina, kādi noteikumi būs jāievēro.
Kā šie noteikumi ietekmēs Estateguru kā uzņēmumu?
Galvenais, ko mēs kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vēlamies, ir investoru uzticēšanās. Bankas jau sen ir regulētas, un tas dod cilvēkiem pārliecību investēt ar to starpniecību. Mēs vienmēr esam bijuši pārredzami un darījuši visu iespējamo, lai ievērotu noteikumus un aizsargātu savus lietotājus. Mūsu pakalpojums pieprasa, lai klienti uzņemtos ar savu naudu saistītu risku, un, lai klienti izmantotu mūsu pakalpojumus, mums ir nepieciešama viņu uzticēšanās, varētu teikt, ka savstarpēja uzticēšanās ir veiksmīgas platformas darbības stūrakmens.
Igaunijā līdz brīdim, kad stājās spēkā ECFR, nebija nekādu noteikumu, taču bija Igaunijas “Fintech” organizācija “FinanceEstonia”, kas savulaik izveidoja darba grupu, apvienojot vairākus tirgus dalībniekus, kuri izdeva labas gribas vienošanos “Crowdfunding Best Practice”, kas bija pilnībā brīvprātīga un būtībā nozīmēja, ka “Fintech” uzņēmumi, kas to piemēroja, apņēmās ievērot principus, kuri bija ļoti līdzīgi ar pūļa finansējumu saistītajām prasībām Apvienotajā Karalistē un tagad arī pašreizējam Eiropas regulējumam. Kolektīvās finansēšanas uzņēmumiem, kas vēlējās pievienoties labajai praksei, bija jāpiesakās, un atsevišķa “FinanceEstonia” izveidota komisija izskatīja pieteikumus, lai tos vai nu apstiprinātu, vai noraidītu. Bija jāsniedz informācija par savu uzņēmumu un pasākumiem, ko esat veikuši, lai ievērotu labāko praksi.
Bija arī valstis, kurās tika ieviesti vietējie noteikumi. Tāpēc, kad sākām paplašināt savu darbību uz dažādām valstīm, viena no pirmajām lietām, ko mēs pārbaudījām, bija, vai ir spēkā kādi speciālie noteikumi. Nākamais solis bija iegūt licenci attiecīgajā valstī. Līdz ar to mēs bijām pirmais uzņēmums, kas saņēma apliecinājumu par regulējumu daudzās Eiropas jurisdikcijās – no Apvienotās Karalistes līdz Somijai un Lietuvai. Mūsu mērķis bija nodrošināt, platformas drošību un pārredzamu darbību.
Mēs kā uzņēmums jau bijām veikuši daudzus sagatavošanās darbus; mums jau bija ieviestas klientu pārbaudes, sūdzību izskatīšanas protokoli, piemēroti mārketinga paziņojumi utt. Tādējādi liela daļa nepieciešamo darbu jau bija paveikta pirms jaunās regulas ieviešanas. Ir arī jauni elementi, bet mēs esam aktīvi gatavojušies to ieviešanai. Igaunijā pat esam piedalījušies šo principu veidošanā. To izstrādē ir ieguldīts liels darbs. Uzņēmumi un organizācijas ir sadarbojušies ar vietējām ministrijām, lai sniegtu atsauksmes Eiropas lēmumu pieņēmējiem. Tieši “FinanceEstonia” bija tā, kas oficiāli sniedza atsauksmes Finanšu ministrijai sarunu laikā. Pie šīs regulas izveidošanas ir notikusi liela iesaistīto pušu sadarbība, un, manuprāt, tā tas ir vispareizākais veids šādu jaunu noteikumu izstrādes procesā. Ja vēlaties ieviest inovācijas, dodiet iespēju uzņēmumiem attīstīties un skatieties, kur tas jūs aizvedīs, nevis tikai pieņemiet lēmumus attālināti un uzspiediet tos. Ieviešot nepamatoti stingrus noteikumus var neatgriezeniski kaitēt nozares attīstībai.
Daudzi nozares pārstāvji, tostarp arī mēs paši, esam vēlējušies šo noteikumu pieņemšanu skaidrības labad. Galvenā problēma bija tā, ka vietējie noteikumi dažādās valstīs bija atšķirīgi, un, lai gan tie varēja būt piemēroti uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus vienā valstī, tas nederēja, ja jūsu mērķis bija darboties visā Eiropā. Ja jums ir moderns, tehnoloģisks uzņēmējdarbības modelis, kurā vēlaties atvērt “veikalu” vienā valstī, bet jūsu klienti nāk no daudzām dažādām valstīm, ir svarīgi, lai noteikumi būtu piemērojami visās valstīs. Tā kā mēs darbojamies dažādās valstīs, ar savu pārstāvju starpniecību esam piedalījušies šajās diskusijās vairākās valstīs.
Kuras no iesaistītajām pusēm šie noteikumi ietekmēs visvairāk?
Kā jau teicu, mums tā ir lieliska lieta uzticības un skaidrības dēļ, bet mēs esam jau atzīts un nozarē zināms uzņēmums. Dažus mazākus vai nesen dibinātus uzņēmumus jaunās prasības var apgrūtināt, jo to investoriem jāiziet cauri vairāk darbībām un jāizpilda īpašas prasības, tāpēc lietotāju pieredze var nedaudz ciest, taču pozitīvā puse ir tā, ka tagad lietotājiem ir tiesiskās aizsardzības līdzekļi gadījumā, ja viņi uzskata, ka ir tikuši apkrāpti.
Vai ir vēl kādas ievērojamas izmaiņas, kas mums būtu jāpiemin?
Galvenā uzmanība ir pievērsta patērētāju aizsardzības nodrošināšanai un ieguldītāju aizsardzībai. Ir skaidri noteikumi, piemēram, par to, kāda informācija par projektu ir jāpublicē un kā izskatīt sūdzības. Mums tās ir jāreģistrē, lai pēc regulatoru pieprasījuma tās varētu iesniegt. Ir lielāka skaidrība par interešu konfliktiem. Kas var aizdot un kam jūs varat aizdot naudu. Ir labāk definēti kritēriji attiecībā uz to, uz kuriem darījumiem attiecas šie noteikumi. Kopumā šis regulējums ir diezgan elastīgs; dažādas valstis var noteikt to projektu vērtību, uz kuriem attiecas dažādi noteikumi. Cik daudz var aizdot ar konkrētu licenci? Tagad šīs vērtības ir precizētas. Ir arī paredzēta investoru iedalīšana pieredzējušu un ne tik pieredzējušu investoru kategorijās atkarībā no noteiktiem kritērijiem. Uzņēmumu pienākums ir izprast savus klientus un nepieciešamības gadījumā piemērot drošības tīklus un ierobežojumus, lai nodrošinātu pēc iespējas drošāku ieguldījumu pieredzi. Piemēram, ir noteikts četru dienu “atdzesēšanas” periods, lai pēc lēmuma pieņemšanas par ieguldījumu nepieredzējušiem investoriem būtu iespējams no tā tomēr izstāties. Pastāv arī skaidras vadlīnijas par to, kā jūs varat pārdot savus pakalpojumus, un uzsvars tiek likts uz ilgtspējīga biznesa plāna izstrādi, kas ņem vērā neparedzētus notikumus. Šie ir daži no galvenajiem punktiem. Regulas un tās deleģēto aktu kopējais apjoms ir vairāk nekā 100 lappušu, tāpēc šajā intervijā mēs nevaram aptvert visus sīkumus.
Saprotams. Paldies, ka apkopojāt un dalījāties svarīgākajā informācijā.
